Obligātās veselības pārbaudes

Vairumam darba devēju nodarbināto obligāto veselības pārbaužu (turpmāk – OVP) veikšana nav jaunums. Jau vairākus gadus Latvijā OVP nepieciešamību un to veikšanas kārtību nosaka dažādi normatīvie akti; šobrīd ir spēkā Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumi Nr. 219 „Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” (turpmāk – MK 10.03.2009. noteikumi Nr. 219 „Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude”).

MK 10.03.2009. noteikumi Nr. 219 „Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” nosaka kārtību, kādā veicama OVP tiem nodarbinātajiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori, un tiem nodarbinātajiem, kuriem darbā ir īpaši apstākļi. Nepieciešams atcerēties, ka šie noteikumi neattiecas uz OVP jūrniekiem, karavīriem, gaisa kuģu apkalpes locekļiem un gaisa satiksmes vadības dispečeriem, kā arī Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm.

Kāpēc ir jāveic obligātās veselības pārbaudes?

Pirmkārt, OVP veikšana ir Latvijas Republikas (turpmāk – LR) normatīvo aktu prasība, taču OVP veikšanai ir arī praktiski apsvērumi, tās ir vajadzīgas gan darba devējiem, gan nodarbinātajiem.

Regulāri un kvalitatīvi veiktas OVP ļauj laikus atklāt kaitīgo faktoru ietekmi uz nodarbināto veselību un izstrādāt preventīvus pasākumus, lai novērstu šo kaitīgo faktoru ietekmi, nepieļaujot nodarbināto saslimšanu, kā arī ļauj atklāt arodslimības, ar darbu saistītas slimības un vispārēja rakstura slimības agrīnās stadijās, kad iespējama efektīva ārstēšana un rehabilitācija. Tādējādi darbadevējam ilgstoši būs veseli, kvalificēti un darbspējīgi nodarbinātie, kas savukārt ļoti tieši ietekmē saražotās produkcijas vai sniegto pakalpojumu apjomu un/vai kvalitāti.

Kurām darbinieku grupām veic obligātās veselības pārbaudes?

Atbilstoši MK 10.03.2009. noteikumu Nr. 219 „Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” prasībām OVP ir jāveic divām nodarbināto grupām:

•  personām, kuru veselības stāvokli ietekmē vai ietekmēs veselībai kaitīgi darba vides faktori;
• personām, kuras ir nodarbinātas vai tiks nodarbinātas darbā īpašos apstākļos.

Minētās nodarbināto grupas darba devējs nosaka, veicot darba vides riska novērtējumu. Atbilstoši Latvijas Republikas 2001. gada 20. jūnija Darba aizsardzības likumam (turpmāk – LR 20.06.2001. Darba aizsardzības likums) un Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumiem Nr. 660 “Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība” (turpmāk – MK 02.10.2007. noteikumi Nr. 660 “Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība”) darba devējam ir jāizstrādā šādi saraksti:

• to darbinieku saraksts, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori;
• to darbinieku saraksts, kuri ir nodarbināti darbā īpašos apstākļos.

MK 02.10.2007. noteikumi Nr. 660 “Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība” pieļauj iespēju minētos sarakstus apvienot ar citiem nepieciešamajiem darba aizsardzības sarakstiem, kas ļauj darba devējam izvēlēties sev ērtāko dokumentu noformēšanas veidu. Svarīgi atcerēties, ka šie saraksti ir jāpārskata reizi gadā un jāuzglabā trīs gadus.

MK 10.03.2009. noteikumi Nr. 219 „Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” un citi Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka darba devējs papildus periodiskajām veselības pārbaudēm nodrošina attiecīgajā darba vietā nodarbināto veselības pārbaudi arī citās situācijās. Piemēram, ja nodarbinātais sūdzas par redzes traucējumiem, kurus varētu būt izraisījis darbs ar displeju, – to nosaka gan MK 10.03.2009. noteikumi Nr. 219 „Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” 4.2.2.4.punkts, gan Ministru kabineta 2002. gada 6. augusta noteikumi Nr. 343 “Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju” (turpmāk – MK 06.08.2002. noteikumi Nr. 343 “Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju”).

Atsevišķās situācijās darba devējam ir jānodrošina arī citu veselības pārbaužu veikšana (sk. jautājumu “Citas veselības pārbaudes”).

Kādas OVP iespējamas?

OVP iedala:

• pirmreizējās – veic personām pirms stāšanās darbā (darba tiesisko vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas);
• periodiskās – veic nodarbinātajiem periodiski atkarībā no darba vidē esošajiem kaitīgajiem faktoriem un to iespējamās iedarbības;
• ārpuskārtas (papildu):
• ja mainījušies veselībai kaitīgie darba vides faktori vai īpašie apstākļi,
• pēc arodslimību ārsta norādījuma, ja nodarbinātie strādā līdzīgos darba apstākļos kā nodarbinātais, kuram arodslimību ārsts konstatējis arodslimības pazīmes,
• ja arodslimību ārsts obligātās veselības pārbaudes kartē pie īpašajām piezīmēm un ieteikumiem norādījis nākamo ārpuskārtas (papildu) veselības pārbaudes termiņu,
• pēc nodarbinātā vai uzticības personu pieprasījuma, ja ir pamats domāt, ka veselībai kaitīgie darba vides faktori kaitīgi ietekmē nodarbinātā veselību,
• pēc darba devēja iniciatīvas, lai pārliecinātos, ka nodarbinātā veselības stāvoklis atbilst veicamajam darbam, piemēram, nodarbinātais bieži vai ilgstoši slimo.

Ko nozīmē “kaitīgie darba vides faktori”?

LR normatīvajos aktos nav precīzi definēts termins “kaitīgie darba vides faktori”. Ar šo terminu saprot vides vai darba procesa faktorus, kas var nelabvēlīgi ietekmēt nodarbināto veselības stāvokli un ilgstošas, intensīvas iedarbības rezultātā izraisīt slimības. Atbilstoši LR 20.06.2001. Darba aizsardzības likumam darba vidē sastopami fizikālie, ķīmiskie, psiholoģiskie, bioloģiskie, fizioloģiskie un citi faktori, kuriem nodarbinātais ir pakļauts vai var tikt pakļauts, veicot savu darbu. No OVP veikšanas viedokļa nepieciešams atcerēties, ka MK 10.03.2009. noteikumu Nr. 219 „Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” 1. pielikums ietver kaitīgo darba vides faktoru uzskaitījumu, jo OVP laikā veicamie izmeklējumi un nepieciešamo ārstu konsultācijas, kā arī OVP veikšanas biežums ir tieši atkarīgs no kaitīgā faktora un tā līmeņa konkrētā darba vietā.

Kā noteikt kaitīgos darba vides faktorus?

Darba vides riska novērtēšanas kārtību Latvijā nosaka MK 02.10.2007. noteikumi Nr. 660 “Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība”, taču atbilstoši LR 20.06.2001. Darba aizsardzības likuma 6. pantam un minēto noteikumu 15. punktam darba devējam ir tiesības piemērot darba vides riska novērtēšanai tādas metodes un standartus, kas atbilst uzņēmuma tehniskajiem un ekonomiskajiem resursiem, kā arī darba apstākļiem, ja šī metodika nav mazāk pilnīga par MK 02.10.2007. noteikumos Nr. 660 “Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība” izvirzītajām prasībām. Veicot darba vides riska novērtējumu, darba devējs nosaka darba vidē esošos kaitīgos faktorus un to nodarbināto loku, kas ir pakļauti šo faktoru iedarbībai. Būtiska loma precīzā OVP noteikšanā ir laboratorisko mērījumu veikšanai, jo OVP veikšanas biežums ir tieši atkarīgs no kaitīgā faktora līmeņa (piemēram, ķīmiskās vielas koncentrācijas darba vides gaisā).

Ko nozīmē “darbs īpašos apstākļos”?

MK 10.03.2009. noteikumi Nr. 219 „Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” definē darbus īpašos apstākļos kā bīstamus darbus, kur pastāv augsts nelaimes gadījumu risks pašam nodarbinātajam vai apkārtējiem. Šo noteikumu 2. pielikumā ir dots tādu darbu saraksts, kuros darbinieks, veicot savus darba pienākumus, sev un citiem tuvumā esošiem nodarbinātajiem var radīt palielinātu risku ciest nelaimes gadījumos. Šajā sarakstā minēti tādi darbi kā:

•  darbs augstumā (ja darbs tiek veikts vairāk nekā 1,5 m attālumā no grunts, pārseguma vai darba sastatnes virsmas, virs kuras tiek veikti darbi);
• dažādu kravas celtņu vadītāju darbs, dažādu iekārtu, kas paredzētas cilvēku pacelšanai augstāk nekā 1,5 m virs zemes, apkalpošana;
• stropēšanas darbi;
• darbs uz pārvietojamām kāpnēm, ja jāpakāpjas augstāk nekā 1,5 m;
• darbi ekspluatācijā esošās elektroietaisēs ar spriegumu 50 V un lielāku;
• darbi, kas tiek veikti slēgtās pazemes telpās, šahtās, slēgtās cisternās;
• darbs ar bīstamām iekārtām, kas atrodas zem spiediena, t.sk. katliekārtu apkalpošana;
• spridzināšanas darbi, arī pirotehnikas spridzināšanas darbi;
• darbi, kurus veicot nepieciešams lietot gāzmaskas;
• autoiekrāvēju un motobloku vadīšana u.c.

Kā veic pirmreizējās veselības pārbaudes?

Uz pirmreizējo veselības pārbaudi nosūta visas personas pirms darba tiesisko attiecību vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas atbilstoši visiem identificētajiem riska faktoriem, kuriem persona būs pakļauta.