Galvassāpes: kad tās ir nekaitīgas, bet kad nepieciešama steidzama pārbaude?

Galvassāpes ir ļoti izplatītas, un visbiežāk tās nav saistītas ar dzīvībai bīstamu slimību. Migrēna un saspringuma tipa galvassāpes var būt atkārtotas un būtiski traucēt ikdienu. Vienlaikus noteiktas pazīmes liecina, ka galvassāpes var būt cita stāvokļa simptoms un nepieciešama ātrāka medicīniska izvērtēšana.

Svarīgs ir ne tikai sāpju stiprums

Ārstu interesē, kad sāpes sākās, cik ātri sasniedza maksimumu, kur tās lokalizējas, cik ilgi turpinās un kādi simptomi tās pavada. Tikpat svarīgi ir tas, vai galvassāpju raksturs ir mainījies un vai tās ir līdzīgas iepriekšējām epizodēm.

Migrēnai bieži raksturīgas pulsējošas, vidēji stipras vai stipras sāpes, slikta dūša un jutība pret gaismu vai skaņu. Daļai pacientu pirms sāpēm ir aura, piemēram, pārejoši redzes vai jušanas traucējumi. Saspringuma tipa galvassāpes biežāk ir spiedošas, abpusējas un nepasliktinās no parastas kustības. Tomēr simptomu apraksts vien nav pašdiagnozes pamats.

Galvassāpju dienasgrāmata palīdz ārstam

Pierakstiet sāpju sākumu, ilgumu, stiprumu, pavadošos simptomus, menstruālā cikla dienu, miegu, ēdienreizes un lietotos medikamentus. Atzīmējiet, cik dienas mēnesī lietojat pretsāpju līdzekļus. Pārāk bieža akūto medikamentu lietošana pati var uzturēt vai pastiprināt hroniskas galvassāpes.

Dienasgrāmata palīdz saskatīt likumsakarības un izvērtēt ārstēšanas rezultātu. Tā arī samazina risku, ka konsultācijā tiek aizmirsta būtiska informācija.

Kad vajadzīga neirologa konsultācija?

Plānveida neirologa konsultācija ir pamatota, ja galvassāpes atkārtojas, traucē darbu vai miegu, kļūst biežākas, maina raksturu vai pašārstēšanās vairs nepalīdz. Neirologs veic neiroloģisku izmeklēšanu un lemj, vai vajadzīgi papildu izmeklējumi. Galvas attēldiagnostika nav automātiski nepieciešama katram pacientam - tās nepieciešamību nosaka simptomi un izmeklēšanas atradne.

Konsultācijai sagatavojiet medikamentu sarakstu, iepriekšējo izmeklējumu rezultātus un galvassāpju dienasgrāmatu. Ja iespējams, norādiet arī slimības ģimenē un agrākas galvas traumas.

Ko nevajadzētu darīt?

Nevajadzētu regulāri palielināt pretsāpju līdzekļu devu bez ārsta padoma vai pieņemt, ka stipras sāpes vienmēr ir migrēna. Tāpat nevajag atlikt palīdzības meklēšanu, ja galvassāpēm pievienojas neiroloģiski simptomi vai strauja vispārējā stāvokļa pasliktināšanās.

Kad pieteikt konsultāciju?

Pieteikt konsultāciju ieteicams, ja:

· galvassāpes atkārtojas vairākas reizes mēnesī;

· tās kļūst biežākas vai mainās ierastais raksturs;

· nepieciešami pretsāpju līdzekļi arvien biežāk;

· ir pārejoši redzes, jušanas vai runas simptomi, kas iepriekš nav izvērtēti.

Kad nedrīkst gaidīt

Zvaniet 113, ja sāpes sākušās pēkšņi un dažu sekunžu vai minūšu laikā kļuvušas ārkārtīgi stipras, vai tām pievienojas apziņas traucējumi, krampji, sejas noslīdējums, vienas ķermeņa puses vājums, runas traucējumi, augsta temperatūra ar spranda stīvumu vai nesena smaga galvas trauma.