Paaugstināts asinsspiediens bieži nerada izteiktas sūdzības. Cilvēks var justies labi, lai gan asinsvadi, sirds, nieres un smadzenes ilgstoši tiek pakļauti nevajadzīgai slodzei. Savukārt viens augstāks rādījums pēc steigas, kafijas vai satraucošas dienas vēl nenozīmē, ka pacientam ir arteriāla hipertensija. Drošākais ceļš ir pareizi mērījumi, rezultātu dinamika un kopējā veselības riska izvērtēšana.
Ko īsti parāda asinsspiediena mērījums?
Asinsspiedienu raksturo divi skaitļi. Sistoliskais jeb augšējais spiediens atspoguļo spiedienu artērijās brīdī, kad sirds saraujas, bet diastoliskais jeb apakšējais - laikā starp sirdspukstiem. Rādījumu ietekmē ne tikai veselības stāvoklis, bet arī kustība, saruna, sāpes, satraukums, pilns urīnpūslis, nesena smēķēšana, kofeīns un neatbilstoša izmēra manšete.
Tādēļ diagnozi parasti nenosaka pēc viena nejauša mērījuma. Ārsts vērtē atkārtotus mērījumus, pacienta simptomus, blakusslimības un citus sirds un asinsvadu riska faktorus. Dažkārt noder asinsspiediena kontrole mājās vai diennakts monitorēšana, kas parāda rādījumu izmaiņas darbā, atpūtā un miegā.
Kā mērīt asinsspiedienu mājās?
Pirms mērījuma vismaz piecas minūtes mierīgi apsēdieties. Mugurai jābūt atbalstītai, pēdām - uz grīdas, kājām nekrustotām. Roku novietojiet uz galda sirds līmenī, manšeti uz kailas augšdelma ādas. Mērījuma laikā nerunājiet. Izdariet divus mērījumus ar aptuveni vienas minūtes intervālu un pierakstiet rezultātus.
Ja ārsts nav noteicis citādi, praktiski noder mērījumi no rīta un vakarā vairākas dienas pēc kārtas. Pierakstiet arī pulsu, lietotos medikamentus un neparastus apstākļus, piemēram, sāpes vai sliktu miegu. Šāda dienasgrāmata konsultācijā ir daudz vērtīgāka par atmiņā palikušu vienu skaitli.
Ne tikai skaitlis, bet kopējais risks
Vienāds asinsspiediens diviem cilvēkiem var nozīmēt atšķirīgu risku. Ārstam jāņem vērā vecums, smēķēšana, holesterīns, cukura vielmaiņa, nieru darbība, sirds un asinsvadu slimības, ķermeņa masa un ģimenes anamnēze. Tādēļ ārstēšanas plāns var ietvert dzīvesveida izmaiņas, papildu analīzes, elektrokardiogrammu vai medikamentus.
Patstāvīgi pārtraukt vai mainīt asinsspiediena zāļu devu nevajadzētu. Ja parādās reibonis, vājums vai citi simptomi, drošāk ir sazināties ar ārstu, kurš izvērtēs mērījumu kvalitāti, medikamentu iedarbību un iespējamos blakusefektus.
Ko varat darīt ikdienā?
Regulāras fiziskās aktivitātes, sabalansēts uzturs, mazāks sāls patēriņš, smēķēšanas pārtraukšana, mērena alkohola lietošana un veselīgs ķermeņa svars palīdz mazināt kardiovaskulāro risku. Tomēr dzīvesveids nav aizstājējs ārsta nozīmētai ārstēšanai, ja medikamenti ir nepieciešami.
Kad pieteikt konsultāciju?
Pieteikt konsultāciju ieteicams, ja:
· mērījumi atkārtoti pārsniedz ārsta norādīto robežu;
· spiediena rādījumi būtiski svārstās;
· ir galvassāpes, sirdsklauves, elpas trūkums vai slodzes panesības samazināšanās;
· jums ir cukura diabēts, nieru slimība vai iepriekšēja sirds un asinsvadu slimība.
|
Kad nedrīkst gaidīt Ja ļoti augstam asinsspiedienam pievienojas sāpes krūtīs, izteikts elpas trūkums, pēkšņs vājums vienā ķermeņa pusē, runas traucējumi, apjukums vai pēkšņas ļoti stipras galvassāpes, zvaniet 113. |
Kā KIRSH var palīdzēt?
KIRSH kardiologi Dr. Dainis Gilis, Dr. Sergejs Pikta, Dr. Jānis Pudulis un Dr. Madara Ventiņa palīdz izvērtēt simptomus, sirds un asinsvadu risku un nepieciešamos izmeklējumus.
|
PIETEIKTIES KONSULTĀCIJAI KIRSH kardiologi Dr. Dainis Gilis, Dr. Sergejs Pikta, Dr. Jānis Pudulis un Dr. Madara Ventiņa palīdz izvērtēt simptomus, sirds un asinsvadu risku un nepieciešamos izmeklējumus. Jelgava: 29 615 155 | Jēkabpils: 22 300 482 | Elektroniskais pieraksts |
Izmantotie avoti
· 2024 ESC vadlīnijas paaugstināta asinsspiediena un hipertensijas ārstēšanai
· Pasaules Veselības organizācija: hipertensija
Medicīniska piezīme: rakstam ir informatīvs raksturs. Tas neaizstāj individuālu ārsta konsultāciju, diagnostiku vai ārstēšanas plānu.
