Sirdsklauves var just kā paātrinātu, spēcīgu, neregulāru pulsu, “pārsitienu” vai īsu pauzi krūtīs. Tās ir biežas un ne vienmēr nozīmē bīstamu ritma traucējumu. Tomēr sajūtas vien nevar droši atšķirt nekaitīgu ekstrasistoli no aritmijas, kurai nepieciešama ārstēšana. Izšķiroši ir simptomi, situācija un ritma dokumentēšana.
Kāpēc rodas sirdsklauves
Pulss dabiski paātrinās fiziskas slodzes, uztraukuma, drudža vai sāpju laikā. Sirdsklauves var pastiprināt kofeīns, enerģijas dzērieni, nikotīns, alkohols, miega trūkums un atsevišķi medikamenti, tostarp daži saaukstēšanās līdzekļi. Tās var būt saistītas arī ar mazasinību, vairogdziedzera darbības traucējumiem, elektrolītu izmaiņām vai trauksmi.
Aritmija nozīmē traucētu sirds ritma biežumu vai regularitāti. Daļa aritmiju ir īslaicīgas un nekaitīgas, bet citas — piemēram, priekškambaru mirdzēšana — var palielināt insulta vai sirds mazspējas risku. Tāpēc svarīgi nevis minēt cēloni pēc sajūtas, bet fiksēt ritmu simptomu laikā.
Ko pierakstīt pirms vizītes
Pierakstiet, kad epizode sākās, cik ilgi turpinājās, vai sākums un beigas bija pēkšņas, kāds bija pulss un ko darījāt pirms simptomiem. Atzīmējiet pavadošās pazīmes: reiboni, ģīboni, elpas trūkumu, sāpes krūtīs, svīšanu vai vājumu. Noder informācija par kofeīnu, alkoholu, stresu, miegu un visām lietotajām zālēm.
Viedpulksteņa vai telefona ieraksts var palīdzēt ārstam, ja tajā redzams ritms simptomu brīdī, taču tas neaizstāj medicīnisku elektrokardiogrammu un ārsta interpretāciju. Normāls pulksteņa paziņojums arī pilnībā neizslēdz īslaicīgu aritmiju.
Kādi izmeklējumi var būt nepieciešami
Pamata izmeklējums ir elektrokardiogramma jeb EKG. Ja epizode vizītes laikā nav klātesoša, ārsts var ieteikt Holtera monitorēšanu 24 stundas vai ilgāk. Retāku simptomu gadījumā piemērotāks var būt ilgāks ritma reģistrators. Atkarībā no situācijas izvērtē asinsainu, vairogdziedzera rādītājus, elektrolītus, sirds ultrasonogrāfiju un slodzes testu.
Izmeklējuma izvēle atkarīga no epizožu biežuma. Īss diennakts Holters var neko neuzrādīt, ja simptomi parādās reizi mēnesī, tāpēc konsultācijā svarīgi precīzi raksturot biežumu.
Kad jāmeklē neatliekama palīdzība
Zvaniet 113, ja sirdsklauves pavada ģībonis vai gandrīz ģībonis, spiedošas sāpes krūtīs, izteikts elpas trūkums, pēkšņs vienas ķermeņa puses vājums, runas traucējumi vai ļoti slikta pašsajūta. Steidzami jāizvērtē arī ilgstošs ļoti ātrs vai izteikti lēns pulss ar simptomiem. Nevadiet automašīnu pats, ja jūtaties nestabili.
Ko var darīt līdz konsultācijai
Samaziniet enerģijas dzērienus un pārmērīgu kofeīna lietošanu, rūpējieties par miegu un šķidruma uzņemšanu. Nepārtrauciet ārsta nozīmētās zāles un nesāciet lietot sirds ritma medikamentus pēc cita cilvēka ieteikuma. Ja epizodes atkārtojas, pieteiciet konsultāciju arī tad, ja tās pāriet pašas.
Kur vērsties KIRSH
KIRSH elektroniskais pieraksts · Jelgava 29 615 155 · Jēkabpils 22 300 482
Rakstam ir informatīvs raksturs. Tas neaizstāj individuālu ārsta konsultāciju, diagnostiku vai ārstēšanas plānu.
