Trauksme, miega traucējumi, nomākts garastāvoklis, izdegšana vai grūtības attiecībās var likt jautāt: vai man vajadzīgs psihologs, psihoterapeits vai psihiatrs? Šie speciālisti strādā ar psihisko veselību, taču viņu izglītība, kompetence un izmantotās metodes atšķiras. Pareizā izvēle nav “nopietnības tests” — tā palīdz ātrāk saņemt atbilstošu palīdzību.
Ko dara psihologs
Psihologs ir speciālists ar izglītību psiholoģijā. Klīniskais un veselības psihologs var izvērtēt emocionālo stāvokli, uzvedību, personības un kognitīvās funkcijas, izmantot psiholoģiskās izpētes metodes un sniegt psiholoģisku konsultēšanu. Psihologs palīdz saprast grūtību iemeslus, attīstīt prasmes stresa, trauksmes vai attiecību problēmu pārvarēšanai un var iesaistīties rehabilitācijā.
Psihologs nav ārsts un Latvijā neizraksta recepšu medikamentus. Ja izvērtēšanas laikā rodas aizdomas par traucējumiem, kam vajadzīga medicīniska diagnostika vai medikamentoza ārstēšana, psihologs var ieteikt konsultāciju pie psihiatra vai cita ārsta.
Ko dara psihiatrs
Psihiatrs ir ārsts, kurš pēc medicīnas studijām specializējies psihiatrijā. Viņš izvērtē simptomus, fiziskās veselības un medikamentu ietekmi, nosaka psihisku traucējumu diagnozi un, ja vajadzīgs, var nozīmēt recepšu zāles, izmeklējumus vai darbnespēju. Psihiatrs var ieteikt arī psihoterapiju, psihologa palīdzību vai abu pieeju kombināciju.
Psihiatra konsultācija nav paredzēta tikai ļoti smagām situācijām. Tā ir piemērota arī ilgstošas depresijas, izteiktas trauksmes, panikas lēkmju, miega traucējumu, būtisku funkcionēšanas grūtību vai iepriekšējas ārstēšanas nepietiekama efekta gadījumā.
Kur šajā kartē ir psihoterapeits
Psihoterapija ir strukturēta ārstnieciska vai psiholoģiska metode, nevis viens vienīgs profesijas nosaukums. Psihoterapiju var praktizēt speciālisti ar atbilstošu papildizglītību un tiesībām savā profesionālajā laukā. Tāpēc, izvēloties psihoterapeitu, svarīgi pārbaudīt pamatizglītību, sertifikāciju un metodi. Ja nepieciešamas zāles vai medicīniska diagnostika, vajadzīgs ārsts psihiatrs.
Daudziem pacientiem vislabāk palīdz sadarbība. Piemēram, psihiatrs stabilizē izteiktu depresiju vai panikas simptomus ar medikamentiem, bet psihologs vai psihoterapeits palīdz mainīt domāšanas un uzvedības modeļus. Speciālistu maiņa nav neveiksme — tā ir ārstēšanas pielāgošana vajadzībām.
Kā izvēlēties pirmo konsultāciju
Pie psihologa var sākt, ja vēlaties izprast emocijas, stresu, attiecību grūtības, pielāgošanos pārmaiņām vai uzlabot konkrētas prasmes un ikdienas funkcionēšanu. Pie psihiatra ieteicams vērsties, ja simptomi ilgst vairākas nedēļas, būtiski traucē miegu, darbu vai attiecības, ir krasas garastāvokļa svārstības, realitātes uztveres traucējumi, nekontrolējama trauksme vai nepieciešams izvērtēt medikamentu lietošanu.
Ja neesat pārliecināts, varat sākt pie viena no speciālistiem un lūgt ieteikumu par turpmāko ceļu. Būtiski ir neatlikt palīdzību tikai tāpēc, ka nosaukumi šķiet sarežģīti.
Kad palīdzība vajadzīga nekavējoties
Ja ir domas par pašnāvību vai paškaitējumu, konkrēts plāns, nespēja parūpēties par sevi, izteikts apjukums, halucinācijas, bīstama uzvedība vai draudi sev vai citiem, jāmeklē neatliekama palīdzība, zvanot 112 vai 113. Neatstājiet cilvēku vienu un negaidiet plānveida pierakstu.
Kur vērsties KIRSH
KIRSH elektroniskais pieraksts · Jelgava 29 615 155 · Jēkabpils 22 300 482
Rakstam ir informatīvs raksturs. Tas neaizstāj individuālu ārsta konsultāciju, diagnostiku vai ārstēšanas plānu.
