Dažas sliktas naktis pēc saspringta perioda ir bieži sastopamas. Taču, ja grūtības iemigt, bieža mošanās vai pārāk agra pamošanās turpinās un ietekmē dienas pašsajūtu, uzmanību vai darbu, miega problēmu nevajadzētu normalizēt.
Kas ir bezmiegs?
Bezmiegs nav tikai īss miega ilgums. Tas ir stāvoklis, kad, neskatoties uz iespēju gulēt, cilvēkam regulāri ir grūti iemigt, saglabāt miegu vai pēc pamošanās justies atpūtušam. Svarīga ir ietekme uz dienu: nogurums, aizkaitināmība, koncentrēšanās grūtības, kļūdas darbā vai satraukums par nākamo nakti.
Ko vērts mainīt vispirms?
Celieties aptuveni vienā laikā arī brīvdienās, rīta pusē saņemiet dienasgaismu un dienā kustieties. Vakarā samaziniet spilgtu gaismu, darbu un emocionāli aktivizējošu saturu. Kofeīna iedarbība var saglabāties vairākas stundas, bet alkohols, lai gan sākotnēji rada miegainību, pasliktina miega struktūru. Gultu vēlams saistīt ar miegu, nevis darbu un ilgstošu telefona lietošanu. NHLBI: bezmiega ārstēšana.
Kāpēc miega tablete nav vienīgā atbilde?
Hroniska bezmiega ārstēšanā nozīmīga ir bezmiega kognitīvi biheiviorālā terapija, kas palīdz mainīt bezmiegu uzturošos paradumus un satraukumu. Tā parasti ir pirmā izvēle ilgstoša bezmiega ārstēšanā. Medikamenti atsevišķās situācijās var būt nepieciešami, taču to izvēle, ilgums un riski jāizvērtē ārstam. Pašārstēšanās ar nomierinošiem līdzekļiem var radīt pieradumu vai maskēt citu slimību. NHLBI: bezmiega ārstēšana.
Kad jādomā par citu miega traucējumu?
Skaļa krākšana, elpošanas pauzes, rīta galvassāpes un izteikta dienas miegainība var liecināt par miega apnoju. Nepatīkamas sajūtas kājās vakarā var būt nemierīgo kāju sindroms. Miegu ietekmē arī depresija, trauksme, vairogdziedzera darbība, sāpes, menopauzes simptomi un daži medikamenti. NHLBI: miega apnoja.
Konsultācija KIRSH
Ja miega grūtības traucē ikdienai, piesakieties konsultācijai KIRSH. Aprakstiet, cik ilgi problēma turpinās un kā tā ietekmē dienu. Reģistratūra palīdzēs noskaidrot piemērotās specialitātes konsultācijas pieejamību; atkarībā no simptomiem nepieciešama ārsta, psihiatra vai cita speciālista izvērtēšana.
Avoti un papildu lasāmviela
Informācija paredzēta izglītošanai un neaizstāj individuālu ārsta konsultāciju. Akūtu vai dzīvībai bīstamu simptomu gadījumā zvaniet 113.
