Nieres filtrē asinis, palīdz regulēt asinsspiedienu, šķidruma un minerālvielu līdzsvaru, kā arī piedalās sarkano asinsķermenīšu veidošanās regulācijā. Tomēr hroniska nieru slimība ilgstoši var noritēt bez sāpēm un bez izteiktiem simptomiem. Tāpēc svarīgākais nav gaidīt, līdz “sāp nieres”, bet laikus atpazīt risku un veikt vienkāršas pārbaudes.
Dažas sliktas naktis pēc saspringta perioda ir bieži sastopamas. Taču, ja grūtības iemigt, bieža mošanās vai pārāk agra pamošanās turpinās un ietekmē dienas pašsajūtu, uzmanību vai darbu, miega problēmu nevajadzētu normalizēt.
Holesterīns organismam ir nepieciešams, tomēr paaugstināts zema blīvuma lipoproteīnu jeb LDL holesterīns veicina aterosklerozes attīstību. Lēmumi par ārstēšanu nav balstāmi tikai uz kopējo holesterīna skaitli — jāvērtē viss kardiovaskulārais risks.
Laboratoriskās analīzes ir svarīgs diagnostikas instruments, taču atsevišķs skaitlis pats par sevi nav diagnoze. Rezultātu nozīmi ietekmē simptomi, vecums, medikamenti, ēšana, fiziska slodze un pat parauga paņemšanas laiks.
Profilakse nav iespējami garš analīžu saraksts. Vērtīgākā pārbaude ir tā, kas izvēlēta atbilstoši cilvēka vecumam, sūdzībām, ģimenes anamnēzei un dzīvesveidam. Arī tad, ja pašsajūta ir laba, daļa veselības risku ilgstoši var neradīt izteiktus simptomus.
Paaugstināts asinsspiediens bieži nerada izteiktas sūdzības. Cilvēks var justies labi, lai gan asinsvadi, sirds, nieres un smadzenes ilgstoši tiek pakļauti nevajadzīgai slodzei. Savukārt viens augstāks rādījums pēc steigas, kafijas vai satraucošas dienas vēl nenozīmē, ka pacientam ir arteriāla hipertensija. Drošākais ceļš ir pareizi mērījumi, rezultātu dinamika un kopējā veselības riska izvērtēšana.
Lielākā daļa dzimumzīmju un citu ādas veidojumu ir labdabīgi. Tomēr jauns vai mainīgs veidojums reizēm var būt agrīna ādas vēža pazīme. Regulāra pašpārbaude palīdz izmaiņas pamanīt savlaicīgi, bet gala vērtējumu sniedz dermatologs, izmantojot klīnisko apskati un, ja nepieciešams, dermatoskopiju.
Mēs drīzumā ar jums sazināsimies.
