Nieres filtrē asinis, palīdz regulēt asinsspiedienu, šķidruma un minerālvielu līdzsvaru, kā arī piedalās sarkano asinsķermenīšu veidošanās regulācijā. Tomēr hroniska nieru slimība ilgstoši var noritēt bez sāpēm un bez izteiktiem simptomiem. Tāpēc svarīgākais nav gaidīt, līdz “sāp nieres”, bet laikus atpazīt risku un veikt vienkāršas pārbaudes.
Kāpēc nieru bojājumu sākumā bieži nejūt
Nierēm ir liela funkcionālā rezerve. Pat tad, ja daļa nieru audu vairs nestrādā pilnvērtīgi, cilvēks var justies labi. Tūska, izteikts nespēks, slikta dūša, nieze vai būtiskas urīna daudzuma izmaiņas biežāk parādās vēlāk vai arī liecina par citu akūtu problēmu. Sāpīgums sānos nav obligāta hroniskas nieru slimības pazīme; tas biežāk saistīts ar nierakmeņiem, infekciju vai muskuļu un mugurkaula problēmām.
Divi pamatmērījumi dod atšķirīgu informāciju. Kreatinīna analīze asinīs ļauj aprēķināt glomerulārās filtrācijas ātrumu jeb eGFR, kas raksturo nieru filtrācijas spēju. Albumīna un kreatinīna attiecība urīnā jeb UACR palīdz pamanīt olbaltumvielas noplūdi, kas var liecināt par nieru bojājumu arī tad, ja eGFR vēl ir normāls. Viena novirze pati par sevi ne vienmēr nozīmē hronisku slimību: rezultātus vērtē atkārtoti un kopā ar citiem datiem.
Kam pārbaude ir īpaši nozīmīga
Par nieru veselības pārbaudi vērts runāt ar ārstu, ja ir cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens, sirds un asinsvadu slimība, aptaukošanās, podagra, nieru slimība ģimenē vai iepriekš konstatētas urīna analīžu novirzes. Risks pieaug arī ar vecumu. Būtiska ir regulāra kontrole, ja ilgstoši lieto zāles, kas var ietekmēt nieres, vai bieži izmanto nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, piemēram, ibuprofēnu un diklofenaku.
Izmeklējumu biežums nav visiem vienāds. To nosaka riska faktori, iepriekšējie rezultāti un blakusslimības. Bez ārsta norādījuma nav jēgas veidot ļoti plašu analīžu sarakstu: mērķis ir izvēlēties pārbaudes, kas mainīs turpmāko rīcību.
Ko ārsts vērtē papildus analīzēm
Nefrologs vai internists noskaidro asinsspiedienu, lietotos medikamentus un uztura bagātinātājus, šķidruma patēriņu, infekcijas, nierakmeņu epizodes un ģimenes anamnēzi. Var būt vajadzīga pilna urīna analīze, elektrolīti, glikozes un lipīdu rādītāji, pilna asinsaina vai nieru ultrasonogrāfija. Ultrasonogrāfija parāda nieru uzbūvi un urīna atteces traucējumus, bet neaizstāj asins un urīna funkcionālos rādītājus.
Ārstēšanas mērķis bieži ir palēnināt bojājuma progresēšanu un mazināt sirds un asinsvadu risku. Tam var būt svarīga asinsspiediena un cukura līmeņa kontrole, smēķēšanas atmešana, individuāli piemērots uzturs, ķermeņa masas korekcija un ārsta nozīmēti medikamenti. Universāls ieteikums “dzert pēc iespējas vairāk ūdens” nav pareizs visiem, īpaši sirds vai nieru mazspējas gadījumā.
Kad palīdzība jāmeklē steidzami
Neatliekami jāmeklē medicīniska palīdzība, ja pēkšņi būtiski samazinās vai izzūd urīna izdale, parādās elpas trūkums ar strauju tūsku, stipras sāpes sānos kopā ar drudzi vai vemšanu, redzamas asinis urīnā kopā ar recekļiem vai pašsajūta strauji pasliktinās. Šādos gadījumos negaidiet plānveida konsultāciju.
Kā sagatavoties konsultācijai
Paņemiet līdzi iepriekšējo asins un urīna analīžu rezultātus, izmeklējumu slēdzienus un visu lietoto zāļu sarakstu ar devām. Ja mājās mērāt asinsspiedienu, pierakstiet rezultātus vairākas dienas. Ārstam svarīgi zināt arī bezrecepšu pretsāpju līdzekļu un uztura bagātinātāju lietošanu.
Kur vērsties KIRSH
KIRSH elektroniskais pieraksts · Jelgava 29 615 155 · Jēkabpils 22 300 482
Rakstam ir informatīvs raksturs. Tas neaizstāj individuālu ārsta konsultāciju, diagnostiku vai ārstēšanas plānu.
